Galvenā lappuse
Zirgi mums ir bijuši blakus jau kopš cilvēka rašanās. Gadu gaitā cilvēks ir iemācījies pakļaut zirgus savām vajadzībām. Šie dzīvnieki bija neatņemama cilvēku dzīves sastāvdaļa. Zirgi bija sastopami katrā mājā. Tas bija neaizvietojams transporta līdzeklis un palīgs visos smagajos lauku darbos.
Laiki gāja un šos dzīvniekus pilnībā aizvietoja rūcošas tehnikas, kuru galvenā pamatbarība ir benzīns.
?('44','187|200|0|000000|000000')?>
Zirgu izveidošanās vēsture
Visas zirgveidīgo jeb ekviodu dzimtā ietilpstošās ģints un sugas ir cēlušās no sen izmirušām paleontoloģiskām formām. No visām zīdītāju dzimtām zirgveidīgo paleontoloģiskās rinda ir vislabāk izpētīta. Tāpēc tā rada plašu bioloģisku zinātņu interesi. Paleontologs V. Kovaļevskis 19. g.s. septiņdesmito gadu sākumā, pētot senu zirgveidīgo formu savstarpēji saistību, kā pirmais starp paleontologiem stingri balstījās uz Č. Darvina 1859. gadā izteiktām atziņām par sugu evolūcijas galvenajiem cēloņiem – apkārtējās vides izmaiņām un dabisko izlasi. V. Kovaļevska 1873. gadā publicēts darbs par anhiteriju (Ancihiterium) ir pirmais darbs evolucionārā paleontoloģijā; šī darba autoru uzskata par evolucionārās paleontoloģijas pamatlicēju.
Zirgveidīgo dzimtai piederošās paleontoloģiskās formas ir filoģenētiski jaunas, tās parādījušās samērā nesen – terciārā periodā, pirmais aptuveni 55...65 milj. gadu. Lai gūtu priekšstatus par izteikumiem "Nesen”, ir lietderīgi iepazīties ar ģeoloģisko formāciju vecumu un dzīvnieku valsts veidošanās hronoloģiskais salīdzinājums ļauj izprast simtiem miljonu gadu ilgo nedzīvās dabas pārveidošanās procesu ietekmi uz dzīvnieku valsts veidošanos un ģeogrāfisko izplatību.
?('44','187|200|0|000000|000000')?> 
